Visu naudu nenopelnīsi. Laiks ir nauda. Nepareizi! Iztērēto laiku nenopelnīsi!

Ar zīmēšanu naudu nenopelnīsi

Katrā ziņā prāts, mīlestība un tā dēvētie augstākie spēki nozīmīgāko parādību reitingā jau ievērojami atpaliek no naudas. Lielākā daļa komentētāju uzskata, ka savā ziņā tik pārdabiska parādība katrā ziņā nav iespējama bez mistikas.

Un laikam jau ne gluži bez pamatojuma naudas banknošu noslēpumaino varu pār visu naudu nenopelnīsi tik bieži un daudz aprakstījuši klasiskās literatūras autori, savukārt par pašu naudu jau kopš seniem laikiem tapušas visu veidu iespējamās leģendas, mīti, ticējumi un māņticība.

Foto: Unsplash Santīmu nekrāsi — pie lata netiksi Šis ir viens no visizplatītākajiem apgalvojumiem, un to jau kopš bērnības zina teju vai ikkatrs. Katrā ziņā ir skaidrs, ka saprātīga ekonomija nevar kaitēt. Jau senie grieķi teica, ka nauda pievelk naudu.

Dienas replika No šī viedokļa tēma par uztura ne veselīgumu ir saistoša, attiecīgi ārstiem un dietologiem ir kur izvērsties. Tomēr labu vēlošajiem speciālistiem un sev labu gribošajiem rekomendāciju uzklausītājiem vajadzētu ņemt vērā, ka ar produktu sastāvdaļu un to ietekmes uzskaitījumu vien nepietiks, lai mēs to lietošanā kļūtu prātīgāki. Proti, ļoti daudz paradumos nosaka sociālās dzīves ritms, nepieciešamība operatīvi sapurināties, saglabāt ilgstoši mundrumu utt. Veidojas paradokss: mēs gribam būt veselīgāki, lai būtu veiksmīgāki, bet vienlaikus veiksmīgums vispārpieņemtajā izpratnē nozīmē neveselīgu dzīves veidu. Citiem vārdiem sakot, jo mazāk mēs paši kultivēsim vēsti, ka stilīgi ir «dzīvot uz pilnu klapi» - pelnīt naudu, vienlaikus būt sportiskam, vienlaikus nebūt nūģim dažādos burziņos utt.

Tieši šā iemesla dēļ maciņā pēc iepirkšanās allaž jātur sīknauda. Starp citu, tieši tas pats attiecināms arī uz silto apģērbu, kas siltajā sezonā nolikts skapī, proti, arī tam kabatās esot jāatstāj dažas monētiņas. Un tieši tā arī ir tā naudas maģija — viena monētiņa piesaistīs citu, un tā tas turpināsies. Saistībā ar to, kā visu naudu nenopelnīsi prasmīgāk ietaupīt vienalga kādu naudas summiņu, apkopoti arī vairāki pieredzē smelti padomi.

Tas ne tikai varot sekmīgi iemācīt ekonomēt, bet visu naudu nenopelnīsi kalpos kā savdabīga bagātības jeb vismaz turības ķīla — kā ēsma visu naudu nenopelnīsi lielākai naudai. Apritē pat ir tāds izteiciens: ieekonomēta nauda ir nopelnīta nauda. Tomēr šim apgalvojumam ir arī otra medaļas puse, kas vārdos skan šādi — skopais maksā divreiz. Tāpēc esot jāielāgo, ka pārlieka taupība, kas jau robežojas ar skopulību, ne tikai neatnesīs vēlamo labumu, bet, visdrīzāk, gluži otrādi — var tikai nopietni kaitēt.

Foto: Unsplash Naudai patīk, ja to skaita Šo teicienu lieto ne tikai kaismīgi māņticīgi ļaudis, bet, izrādās, arī visnotaļ nopietni un profesionāli ekonomisti. Jo tas neesot tikai parasts aforisms, bet gan likums! Lielākā daļa cilvēku patiešām pārliecinājušies par to, ka regulāra savas naudas pārskaitīšana ir viens no bagātības gūšanas pamatnosacījumiem.

Turklāt tādos gadījumos nauda jāskaita ne tikai skaļā balsī, bet arī rakstiski. Šim nolūkam esot ieteicams ierīkot savu vai visas ģimenes ienākumu un izdevumu uzskaites žurnālu.

Ir patīkami atcerēties, kas tik nav darīts un kur tik tu esi bijis iesaistīts, lai sevi attīstītu.

Pilnīgi nopietni! Tomēr jāzina, ka, atbilstoši tautas ticējumiem, nav ieteicams skaitīt naudu vakarā un pēc tam, kad saule jau norietējusi, jo tad tas varot izraisīt gluži pretēju efektu — novest pie izputēšanas. Un, protams, jāievēro vēl kāds būtisks ieteikums — nekādā gadījumā nevajag skaitīt vēl nesaņemtu, kā arī svešu naudu. Arī tas nesola neko labu. Pret naudu jāizturas ar lielu cieņu un ļoti rūpīgi.

Papīra banknotes nedrīkst locīt, burzīt un plēst. Vispareizāk gan krātuvītē, gan makā visas banknotes vēlams salikt atbilstoši to nominālvērtībai: lielās naudaszīmes pie lielajām, mazās — pie mazajām. Nauda vārda vistiešākajā nozīmē jāmīl, un tad tā atbildēs ar to pašu. Foto: Unsplash Jo visu naudu nenopelnīsi atdosi, jo vairāk saņemsi Naudas galvenais uzdevums ir būt nepārtrauktā kustībā.

Kārtējā tautas gudrība pauž sekojošo: nauda jāsaņem labsajūtā, bet no tās jāšķiras bez nožēlas. Ar šo likumu vistiešākā saistība ir visu naudu nenopelnīsi.

Laikam jau ne gluži bez pamatojuma daudzi cilvēki, kuri spējuši gūt panākumus un lielus ienākumus — kinoaktieri, mūziķi, regulāri ziedo naudu dažādām labdarības programmām. Visdrīzāk, viņiem ir ļoti saprātīgi padomdevēji. Saistībā ar tā dēvēto nejauši vai viegli nākušo naudu — vinnests, atradums, dāvinājums — padoms ir ļoti vienkāršs: no tādas naudas jāpacenšas iespējami ātrāk atbrīvoties. Vislabāk esot to novēlēt tai pašai labdarībai vai vienkārši iespējami ātrāk iztērēt, jo tāda nauda nevar nest laimi, varbūt pat gluži otrādi.

Un, ja ir izdevies iekrāt puslīdz nopietnu summiņu, nedrīkst kavēties ar tās ieguldīšanu kādā projektā. Foto: Unsplash Ne gluži visiem var aizdot naudu Saistībā ar šo atziņu nedrīkst aizdot naudu trūcīgiem un neveiksmīgiem cilvēkiem, kā arī virkne padomu pauž to pašu attiecībā uz draugiem. Ir tāds uzskats, ka naudas aizdošana tiem cilvēkiem, kuriem naudas vai nu nekad nav, vai arī tā vienkārši pie viņiem ilgi neturas, var novest pie paša aizdevēja drīzas izputēšanas.

Izrādās, tad, kad trūcīgais saņemas un tomēr atdod parādu, viņš nodod līdzi arī krietnu daļu pelēkā nauda visu naudu nenopelnīsi bitcoin negatīvās enerģijas jeb finansiālā neveiksmīguma.

Olimpiskās piezīmes: visu pasaules naudu nenopelnīsi 0 Ieteikt LA. LV Rakstošajai presei un arī elektronisko masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem galvenais darba ierocis ir dators un internets.

Toties silti iesaka aizdot dažādas materiālās vērtības tiem, kuri jau tāpat ir pārtikuši un bagāti, jo, atdodot aizņemto, viņi spēj pievienot klāt arī pozitīvu sava nodrošinātā cilvēka lādiņa. Viens no sliktākajiem veidiem esot aizdošana draugiem.

Kaut vai tāpēc, ka dažādu iemeslu dēļ sarunātajā laikā neatdotais parāds bieži kļūst par tuvu cilvēku nopietnu domstarpību iemeslu.

Slinkums? Bailes? Vai vilkšana garumā?

Un tā absolūti neesot māņticība, bet arī viens no stingrākajiem dzīves likumiem. Turklāt ļoti bieži ir tā, ka tieši naudas attiecības var krietni sabojāt attiecības ne tikai ar draugiem, bet arī vistuvākajiem radiniekiem. Ir vairāki varianti jeb ticējumi saistībā ar to, kā un kad var aizdot citiem cilvēkiem savu naudu: — nauda jāsaņem ar kreiso roku, bet jāatdod ar labo; — naudu nevajadzētu aizdot otrdienās, jo tad pats par saviem parādiem nevarēsi norēķināties visu mūžu; — naudu nedrīkst aizņemties pirmdienā, kā arī to atdot piektdienā — abos gadījumos nāksies piedzīvot lielus papildus izdevumus;— atdot un aizņemties naudu vajadzētu tikai rīta pusē, bet nekādā gadījumā ne vakarā.

Tajā gadījumā, ja apstākļi tomēr piespiež visu naudu nenopelnīsi vai atdot naudu vakarā, tad katrā ziņā tā nav jāņem vai jānodod no rokas rokā, bet gan attiecīgās banknotes jānoliek uz galda vai pat zemē uz grīdas. Bet īpašs jautājums ir par to, kāpēc gan tajā gadījumā, ja vecāki ir trūcīgi, tad arī viņu bērniem teju vai nav nekādu izredžu izrauties no šā apburtā loka. Izrādās, šim apgalvojumam pat ir gluži zinātnisks skaidrojums. Pirms neilga laika amerikāņu pētniece Marta Faraha pierādīja, ka nabadzība būtībā ir mantojama īpašība.

Turklāt vislielākā nozīme šeit ir visu naudu nenopelnīsi bērnībai, proti — ja bērns visu naudu nenopelnīsi piedzimšanas līdz pilngadībai izjutis trūkumu, ir ļoti iespējams, ka arī visā turpmākajā visu naudu nenopelnīsi viņš nespēs sevi pilnā mērā nodrošināt.

Tam par iemeslu kalpo visu naudu nenopelnīsi intelektuālās attīstības un trūkuma nesaraujamā saikne: bērnībā piedzīvotais trūkums neizbēgami negatīvi ietekmē smadzeņu fizisko attīstību.

Virkne mūsdienu zinātnieku pauž, ka nabadzība esot visaugstākie ienākumi internetā par vīrusu slimību, kā arī jārada īpaši medikamenti tās ārstēšanai.

visu naudu nenopelnīsi

Piemēram, amerikāņu sociologiem no Kalifornijas izdevies konstatēt visnotaļ spēcīgu vecāku labklājības un viņu bērnu savstarpējo saikni, jo īpaši tas attiecoties uz mātēm un visu naudu nenopelnīsi.

Taču, kā zināms, katram likumam ir izņēmums. Ja ir patiešām ļoti liela vēlēšanās, no jebkuras, arī no visbezcerīgākās situācijas iespējams atrast labvēlīgu izeju. Katrā ziņā vēsturē fiksēts ne mazums gadījumu, kad trūkumā piedzimuši un izauguši cilvēki vēlāk dzīvē kļuvuši ja ne gluži par superbagātniekiem, tad katrā ziņā spējuši atrast darbu, kurā maksā pienācīgu algu. Labi padomājot, šķiet, ikviens no mums savu draugu vai paziņu lokā noteikti zina vismaz vienu tādu cilvēku.

Ilusgtratīvs foto. Lai cik lielā mērā kāds arī tagad sāk raukt degunu un šaubīties, tomēr arī zinātniskas ievirzes pētījumi apstiprinājuši šo patiešām visu naudu nenopelnīsi iedabas parādību — ja kāds nav paspējis sevi apgādāt ar prāvu naudas summiņu līdz 40 gadu vecumam, pastāv minimāla iespēja, ka to vēl varēs izdarīt.

To apstiprinot gūzma ļoti precīzu faktu.

Laiks ir nauda. Nepareizi! Iztērēto laiku nenopelnīsi!

Lieta tāda, ka, tuvojoties šim vecumam, lielākajai daļai cilvēku profesionālās karjeras attīstība jau tuvojas izsīkumam, tāpēc ir aizvien mazāk reālu iespēju nodrošināt sev materiālu labklājību.

Lielākajā daļā valstu strādājošajiem cilvēkiem tieši šajā vecumā parasti ir visaugstākie ienākumi. Savukārt pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas materiālās labklājības līmenis sāk pasliktināties, turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm.

Tiesa, visu naudu nenopelnīsi pētnieki arī atzinuši, ka šo apgalvojumu nevajadzētu uztvert pārlieku nopietni. Kaut vai tāpēc, ka tie gadījumi, kas vērtējami kā īpaši izņēmumi, tomēr ir pietiekami iespaidīgi. Piemēram, Endrū Kārnegijs vai Ābrams Linkolns savus multimiljonu kapitālus sapelnīja tieši pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas.

Where's the joke?: Janis Skutelis at TEDxRiga

Un šis atkal ir tas gadījums, kad daudzi arī atcerēsies kādu mērogos tirdzniecības tīkli pelna naudu mazāku, bet katrā ziņā pietiekami līdzīgu gadījumu savu draugu un paziņu lokā. Proti, ļoti vēlams katru rokās nonākušo banknoti izpētīt un visu naudu nenopelnīsi tās īpašības — kādā krāsā tā ir, kas uz tās attēlots un tamlīdzīgi.

visu naudu nenopelnīsi

Tieši tas pats attiecināms arī uz monētām. Turklāt, lai iespējami labāk apgūtu šo likumu, speciālisti pat iesaka izpildīt speciālus vingrinājumus. Piemēram, jāiemācās naudas monētas atšķirt aizvērtām acīm.

Ar zīmēšanu naudu nenopelnīsi

Tas ļaus ne tikai patiešām iepazīt katru monētu, bet arī attīstīt taktilās spējas. Ja cītīgi strādā un ievēro visus noteikumus, bet tomēr neizdodas uzkrāt vērā ņemamu kapitālu, nepieciešams pārbaudīt, vai tavā rīcībā esošajai naudai nav uzlikts lāsts.

visu naudu nenopelnīsi

To varot paveikt, ņemot talkā sudraba monētu. Jāsagaida pusnakts un tad no savas sīknaudas kaudzītes jāpaņem sudraba monēta un jāatliek malā. Ja no rīta atklājas, ka sudrabs nomelnējis, tas nozīmē, ka šīs naudas īpašnieks pret naudu izturas nepareizi un viņam būtu vēlams nekavējoties mainīt savu attieksmi un varbūt pat uzskatus.

Savukārt, ja nomelnējušas izrādās pārējās monētas, tas nozīmē, ka uz to īpašnieku kāds negatīvi iedarbojas. Uztraukumam nav nekāda pamata tajā gadījumā, ja monētu nokrāsa no rīta nav mainījusies. Speciālisti pauž, ka tieksmē visu naudu nenopelnīsi bagātības materiālās neatkarības izpausmē nav nekā nosodāma.

visu naudu nenopelnīsi

Tā ir ikviena cilvēka gluži normāla vēlme — nejust trūkumu, nodrošināt sevi, turklāt tik lielā mērā, lai pietiktu līdzekļu kvalitatīvai atpūtai un izklaidei. Tomēr speciālisti iesaka, ka, dzenoties pēc iespējami lielāka naudas daudzuma, nevajadzētu aizmirst cilvēku dzīvē vissvarīgāko, proti — cilvēciskās attiecības. Seneka Tērē par vienu pensu mazāk, nekā nopelni. Franklins Nauda — tā ir sestā maņa, kas visu naudu nenopelnīsi izmantot piecas pārējās.

Moems Gudriem cilvēkiem nauda ir līdzeklis, muļķiem — mērķis. Dekursels Par naudu, protams, var nopirkt burvīgu suni, taču nav tādas naudas, kas piespiedīs to luncināt asti. Bilings Cilvēki, kuri uzskata, ka nauda spēj izdarīt visu, paši ir spējīgi izdarīt visu par naudu. Buasts Sargieties no nenozīmīgiem tēriņiem — maza sūce var nogremdēt lielu kuģi.

Franklins Visu naudu nenopelnīsi iegūšana prasa drosmi; naudas saglabāšana prasa prātīgumu; naudas tērēšana ir liela māksla. Jebkura atrasta nauda ir bīstama lieta. Piemēram, Japānā neviens nekad pat nepacels pazaudētu naudas maku, jo tur valda uzskats, ka tāda negaidīta likteņa dāvana drīzāk sagādās nepatikšanas nekā prieku, rezultātā atņemot atradējam kaut ko citu, daudzkārt vērtīgāku.

visu naudu nenopelnīsi

Tēlaini izsakoties, nauda aizplūst gluži kā ūdens. Un tieši tāpēc nav pieļaujams ilgstoši mājās turēt sabojātu santehniku, lai lieki neiztecētu ūdens, kas ir tā pati nauda. Līdz ar papīrnaudas ienākšanu apgrozībā izveidojās paradums banknotes naudas makā salikt ar priekšpusi pret īpašnieku, noteikti nesalocītas un nesaburzītas.

Ikvienam ieteicams savam miteklim iegādāties istabas augu — naudas koku. Turklāt nevajadzētu pirkt jau izaugušu augu, bet gan paša rokām jānolauž neliels dzinums, jāiedēsta podā visu naudu nenopelnīsi tad jāaudzē un jālolo.

Tas ne tikai izdaiļo mājokļa interjeru, bet arī uzlabojot īpašnieka visu naudu nenopelnīsi stāvokli. Ilustratīvs foto. Ir arī tā dēvētā apēdamā nauda: graudi, vīns, zivis, augu eļļa, kakao, cukurs, sāls, kaltēta gaļa, tēja, rieksti un daudz kas tamlīdzīgs. Ļoti populārs naudas aizvietotājs savulaik bija kauri gliemežvāki, par kuru lietošanu naudas izpratnē vissenākās ziņas saglabājušās Ķīnā — aptuveni pirms gadiem.

Pat tomsett opciju tirdzniecba pirkt metāla monētas Ķīnā izlēja kauri gliemežvāku formā.

Indijā kauri gliemežvāki kā nauda kalpoja no 9.

Santīmu nekrāsi – pie lata netiksi

Čadas ezera apkaimē savulaik viens vergs bija novērtēts ar vidēji 20—30 kauri gliemežvākiem. Pirmās zelta naudas monētas parādījās aptuveni pirms gadiem Visu naudu nenopelnīsi Mazāzijas rietumos. Spartiešu naudu izgatavoja no dzelzs, ko nokaitētu iegremdēja etiķī — tas metālu padarīja nederīgu turpmākai izmantošanai. Maķedonijas Aleksandrs bija pirmais no valdītājiem, kurš lika savu attēlu izkalt uz monētām. Savukārt vēlme iemūžināt savu attēlu uz monētām dārgi maksāja Francijas karalim Luijam XVI, kuru jau pie pašas robežas pēc šīm monētām atpazina sadumpojušās tautas pārstāvji, sagūstīja un nosūtīja atpakaļ uz Parīzi, kur viņu sodīja ar nāvi.

Pirmā papīrnauda parādījās Ķīnā. Valdība bija laidusi apgrozībā smagas dzelzs monētas, kurām bija ļoti zema pirktspēja, tāpēc cilvēki tās galvenokārt atstāja pie tirgoņiem, pretim saņemot īpašas kvītis, kuras tad arī sāka izmantot savstarpējos darījumos. Mongoļu—tatāru jūga laikā senajā Krievzemē naudas lomu pildīja sudraba lietņi jeb grivnas. Apmaiņai pret vienu grivnu, piemēram, deva vāveru ādiņas.

Savukārt kapeiku ieviesa Ivana Bargā māte Jeļena Gļinska

Svarīga informācija