Kā cilvēki pelna naudu dzīvē, Dažādi veidi, kā nopelnīt naudu

Dīvaini, bet likumīgi veidi, kā cilvēki ar savu ķermeni pelna naudu internetā

Rīgas Laiks: Jūsu tautietis Josifs Brodskis reiz teicis, ka līdzās četrām stihijām — ugunij, ūdenim, zemei un gaisam, — pastāv piektā stihija — nauda. Roberts Idelsons: Kā stihija? Nu jā, zināmā mērā tā varētu būt pareiza alegorija, jo nauda mēdz ātri atnākt un ātri aiziet, turklāt tam visam lielā mērā ir gadījuma raksturs.

RL: Citiem vārdiem — naudas plūsma nav pakļauta racionālām likumībām? Idelsons: Nē. To var ietekmēt racionālas likumības, bet ļoti liela loma ir tieši gadījumam. Kā tā nauda plūst, varbūt ne kur tā plūst, bet kur tā koncentrējas. Jo cilvēki, kas ir kā cilvēki pelna naudu dzīvē ļoti lielu bagātību, viņu dzīvē gadījumam ir bijusi ļoti liela loma.

Daudzi ir bijuši pareizajā laikā kā cilvēki pelna naudu dzīvē pareizajā vietā un, būdami pareizajā laikā un vietā, darījuši pareizās lietas. Ja mēs skatāmies uz bagātāko cilvēku sarakstiem pasaulē, tad ik pa pāris desmit gadiem tie pilnīgi mainās, tā nauda tiek sakrāta un pazaudēta.

Aizvien populārāki paliek online aizdevumitaču tas nav vienīgais variants kā iegūt papildus finanses, kas noteikti noderēs agrāk vai vēlāk dzīves situācijās. Internets ir arī plašs lauks, lai iegūtu nepieciešamās finanses. Un jums tas var kļūt par vienkāršu veidu, kā pelnīt ātru naudu no dīvāna. Pastāv dažādi uzdevumi, bet visbiežāk tie ietver apjomīgu datu ievadi, tīmekļa izpēti vai veidlapu aizpildīšanu. Jums tiek atalgots un izmaksāts skaidrā naudā izmantojot Paypal par darbu, ko veicat, un jūs varat izvēlēties, ko un kad jūs strādājat.

RL: Kādas iemaņas, jūsuprāt, ir nepieciešamas, lai īstajā, veiksmes brīdī rīkotos pareizi? Idelsons: Jābūt spējīgam riskēt, viennozīmīgi.

Kā pelnīt naudu internetā skatoties reklāmas (PTC)?

Neriskējot var nonākt līdz zināmam labklājības līmenim. Bet tie, kas ir uztaisījuši ļoti lielu kapitālu, ir dzīvojuši ar ļoti lielu risku. Un otrs ir enerģija vai spēja organizēt citus cilvēkus, jo parasti cilvēkam vienam pašam ir grūti gūt lielus panākumus. Tāpēc tie cilvēki, kas ir uztaisījuši lielu kapitālu, parasti ir kā cilvēki pelna naudu dzīvē harizmātiski, tātad, spējīgi iedvesmot un ietekmēt arī citus cilvēkus.

Trešais faktors ir vispārējais IQ līmenis.

kā cilvēki pelna naudu dzīvē

Lai gan patiesībā ir diezgan daudz piemēru, kad cilvēki arī bez īpašām IQ dotībām ir dzīvē sasnieguši ļoti daudz. Tomēr tas viennozīmīgi ir faktors, kas dod priekšrocības. Jo augstāks IQ, jo lielāka varbūtība, ka tas cilvēks pieņems pareizos lēmumus, viņš spēs, teiksim, analizēt situācijas pareizāk, un attiecīgi tā nauda plūdīs drīzāk pie viņa nekā ērču tirdzniecība ar binārām opcijām pārējiem.

RL: Kas, jūsuprāt, ir svarīgāks par naudu?

Dīvaini, bet likumīgi veidi, kā cilvēki ar savu ķermeni pelna naudu internetā

Idelsons: Tā ir spēja gūt no kā cilvēki pelna naudu dzīvē baudu. Dažiem cilvēkiem to baudu sagādā tieši nauda, tas ir viņu dzīves mērķis, un viņi gūst baudu, nevis naudu tērējot, bet pelnot, krājot. Ir arī tādi cilvēki, kas pelna naudu un ātri to tērē, viņiem sagādā baudu naudas tērēšana.

kā cilvēki pelna naudu dzīvē

Taču ir ļoti daudz piemēru, kad cilvēki nepievērš uzmanību naudai, bet ir laimīgi. Ir jau teorijas, kas mēģina visu izteikt naudā, tai skaitā, arī nemantiskās, garīgās baudas.

Es kā cilvēki pelna naudu dzīvē pie šādas teorijas. RL: Kā jūs domājat, kas bija galvenais nesenās finanšu krīzes iemesls? Vai šis iemesls ir jāmeklē cilvēku psiholoģijā, sistēmas īpatnējā uzbūvē vai kādās šo faktoru attiecībās? Idelsons: Sistēma darbojas, balstoties uz cilvēku psiholoģiju.

Tas, ka ekonomika attīstās cikliski, ir iebūvēts pašos cilvēkos. Kad viss iet uz augšu, viņi mēdz aktīvi investēt, priecāties par to, ka viss ir labi, bet vienā brīdī tas pieaugums aiziet pārāk tālu un tad, lūk, viss iet uz leju.

Tad atkal tā tendence ir tāda, ka cilvēki par daudz satraucas, un tāds pūļa efekts noved pie tirgus svārstībām. Finanšu tirgos pūļa efekts un cilvēku pamatinstinkti darbojas pilnīgi tāpat kā pārējās ekonomiskajās attiecībās. Tas, ko mēs piedzīvojām pēdējos desmit vai astoņos gados, bija tas, ka, vienā brīdī sadrukājot pārāk daudz naudas un pārāk daudz naudas ielaižot ekonomikā, dažādu aktīvu cenām bija pārāk liels lēciens uz augšu, kas vienā brīdī pilnīgi likumsakarīgi noveda pie tā, ka svārstība uz leju ir lielāka, nekā tā būtu bijusi, ja tā nebūtu palaista uz augšu tik strauji.

Svārstība uz leju bija lielāka centrālo banku, investoru un pūļa darbības dēļ. RL: Viens no populāriem priekšstatiem par šīs krīzes cēloņiem ir tas, ka vadošās ASV bankas bezatbildīgi un alkatīgi… Idelsons: …kreditēja, jā, tā ir taisnība. RL: Vai ir vainīgi regulatori, ka viņi nepieskatīja?

kā cilvēki pelna naudu dzīvē

Idelsons: Regulatori viennozīmīgi nav vainīgi. RL: Vai var teikt, ka sistēma ļāva alkatībai pārāk izvērsties, vai arī iemesli jāmeklē citur? Idelsons: Runājot par regulatoriem, kā cilvēki pelna naudu dzīvē ideja par to, ka ir kaut kāds pārdabisks spēks, kurš spēj no malas skatīties uz visiem notikumiem un kaut ko regulēt, neatkarīgi no pašiem tirgus dalībniekiem visu novērtēt un novērst krīzes — šāda ideja man šķiet aplama, jo tas nozīmē, ka ir kādi cilvēki, kas ir gudrāki par visiem pārējiem, kā cilvēki pelna naudu dzīvē šie cilvēki kaut kādā veidā atrodas tieši tajās valdības institūcijās, kuru pilnvarās ir uzraudzīt finanšu sistēmu.

Taču šiem cilvēkiem pieejamā informācija, protams, ir pilnīgi tāda pati, kā pārējiem tirgus dalībniekiem. Tādēļ es domāju, lai kāds būtu regulators un lai kādas būtu pilnvaras, tas nekādā veidā nevar novērst krīzes, kas ik pa brīdim notiek finanšu sistēmā. Kā es jau minēju, krīzes ir cilvēku psiholoģijas un tirgus attiecību rezultāts, nevis kāda mistiska alkatība vai dažu cilvēku ļauns nodoms, vai vēl kaut kas.

RL: Tomēr alkatība ir viens no psiholoģiskajiem faktoriem, kas tirgu virza.

Idelsons: Tas pieder pie tirgu ietekmējošiem faktoriem, tieši tā. Taču mēs nevaram, teiksim, izskaust alkatību, un tad tik dzīvosim laimīgi un mierīgi, un nekad vairs nebūs krīžu. Ja mēs to spētu, tad varbūt arī nebūtu ne ekonomiskā cikla, ne ekonomiskās attīstības.

Taču galu galā tieši alkatība ir viens no tiem elementiem, kas virza pasauli uz priekšu. RL: Es piekrītu, ka iedomāties izskaust alkatību būtu naivi un muļķīgi, bet ierobežot tās ietekmi uz finanšu tirgiem, iespējams, būtu jēdzīgi. Idelsons: Ierobežot alkatības ietekmi uz finanšu tirgiem mēs nevaram. Ja cilvēks ir alkatīgs, tad tas izpaudīsies jebkurā gadījumā, lai kādi būtu spēles noteikumi. Es vēlreiz saku, ka uzstādīt spēles noteikumus tā, lai alkatībai nebūtu nekādas nozīmes… Tad mēs vienkārši nonāktu pie tā, ka mums būtu pavisam cits ekonomiskais modelis, varbūt tas būtu kaut kas līdzīgs komunismam.

Protams, ir iespējams alkatības izraisītās svārstības kaut kādā veidā padarīt mazākas vai, teiksim, darīt kaut ko tā, lai nebūtu papildu faktoru, kas padara tās vēl dramatiskākas. Ja mēs atgriežamies pie nesenās epizodes, kur visu noveļ uz alkatību… Bet reāli alkatībai bija ļoti laba augsne, kas bija ne tik daudz regulācijas trūkums, bet tieši tas, ka resursi bija padarīti ļoti lēti un pieejami un ar tiem varēja veikt ļoti spekulatīvas operācijas.

Rezultātā cilvēki varēja riskēt ar ļoti lielu naudu, paši neriskējot ne ar ko — kā mēs redzējām, gandrīz visas tās investīciju bankas tika izglābtas, izņemot Lehman Brothers un vēl pāris citu.

RL: Vairākkārtīgu kredītu pārpārdošanu taču bija iespējams regulēt. Idelsons: Redziet, no tik dziļas krīzes vajadzētu izdarīt pareizus secinājumus. Šobrīd tie secinājumi ir ļoti vienkāršoti. Pirmais secinājums ir, ka vainīgi ir alkatīgie baņķieri kā cilvēki pelna naudu dzīvē vajag nogriezt viņiem iespēju pelnīt naudu.

Otrs secinājums, ka vainīgi ir regulatori, kuri nav redzējuši to, kas tuvojās, un nav to visu novērsuši. Bet patiesība jau ir tā, ka vainīga ir arī pati valsts ekonomiskā politika. Visu to aizdošanas vilni veicināja ASV politika, kas bija vērsta uz to, lai katram amerikānim būtu pieejama māja, neskatoties uz viņa ienākumu līmeni; valsts atbalsta programmas bija mērķētas uz to, lai cilvēki, kuriem nav pietiekamas naudas plūsmas, varētu dabūt bankā kredītus.

kā cilvēki pelna naudu dzīvē

Arī tas, protams, veicināja krīzi un to, ka nauda tika izdalīta cilvēkiem, kas to nespēj atmaksāt. Beigu beigās finanšu sistēma pārpakoja tos kredītus tā, ka tie plaši izplatījās pa visu pasauli un izraisīja krīzi. Vainīgas ir arī centrālās bankas, kas pārplūdināja finanšu sistēmu ar lētiem resursiem, kā rezultātā peļņas normas investīcijām ar zemu risku kļuva uz ilgu laiku ļoti zemas un bankām bija grūti pelnīt pamatbiznesā no zema riska investīcijām, tām vajadzēja meklēt riskantākus peļņas avotus.

Bet būtu nepareizi kā cilvēki pelna naudu dzīvē, teiksim, tikai finanšu sistēmu. RL: Viens no jūsu aprakstītās krīzes rezultātiem bija banku daļēja vai pilnīga nacionalizācija. Kā šis fakts varētu ietekmēt gan finanšu tirgu funkcionēšanu, gan biznesa vidi nākotnē?

Naudas plūsma cilvēka dabā

Idelsons: Kā tas ietekmēs — tas patiesībā ir ļoti labs jautājums. Mēs nezinām, kas notiks tālāk, bet man liekas, ir daži secinājumi, kurus krīze ir nesusi un kuriem es arī piekrītu.

Pirmais secinājums ir tāds, ka finanšu sistēmā ir jābūt kaut kādai funkciju sadalei. Un, ja mēs runājam par organizāciju, kas izpilda utilitāru funkciju, respektīvi, glabā cilvēku naudu un nodrošina norēķinus, tad, manuprāt, šai funkcijai pilnīgi viennozīmīgi ir jābūt nodalītai no pārējām funkcijām, kas ir saistītas ar naudas pelnīšanu. Un tas ir tas, kas varbūt arī tiks ieviests, vismaz Lielbritānijā par to tiek diezgan aktīvi diskutēts.

Jo katram cilvēkam diemžēl kaut kur tā nauda ir jāglabā, kaut kādā bankā, un pilnīgi loģiski, ka viņš var prasīt, lai tā nauda ir pilnīgā drošībā. Tas, ka šobrīd valsts garantē noguldījumus, tomēr neatrisina problēmu, jo galu galā pati valsts garantija arī nav bez riska.

  • Vienkārša bināro opciju stratēģija 60 sekundes
  • Pārbaudītas programmas naudas pelnīšanai
  • Ziņu tirdzniecības video pamācības
  • Naudas plūsma cilvēka dabā - Rīgas Laiks

Pietiek paskatīties uz Grieķiju — ja Grieķijas valdība pateiks, ka nauda visās bankās ir pilnīgā drošībā, jo to garantē Grieķijas valsts, saprātīgi domājošs iedzīvotājs tam neuzticēsies. Droši vien tai pieejai būtu jābūt nevis tādai, ka valsts kaut ko garantē, bet tādai, ka tās iestādes, kas glabā cilvēku naudu un nodrošina norēķinus, neiesaistās nekādās riska operācijās.

kā cilvēki pelna naudu dzīvē

RL: Ar ko tad tās atšķirsies no tā, ka cilvēki glabās naudu zeķē? Idelsons: Faktiski kā cilvēki pelna naudu dzīvē ar ko.

Kārotā Brīvība - Rihards C

RL: Varbūt varētu bez tām naudas glabātavām iztikt un ieteikt cilvēkiem glabāt naudu zeķē? Idelsons: Glabāt naudu zeķē arī ir risks. Galu galā tā zeķe var sadegt, to var nozagt, un nav īpaši ērti — ja jums vajag to naudu nogādāt uz kādu citu valsti, jums attiecīgi jāsūta tā zeķe pa pastu.

Tā utilitārā nozīme naudas glabāšanai zeķē ir krietni zemāka nekā, ja tā nauda atrodas kaut kādā iestādē, kas nodrošina naudas saglabāšanu un norēķinus, kas ir nepieciešami modernajā pasaulē.

Tas ir punkts viens. Punkts divi: ja cilvēks grib kaut ko pelnīt, tad šai finanšu sistēmai, protams, ir jābūt atdalītai no tās utilitārās daļas. Šeit finanšu tirgi var piedāvāt ļoti dažādas iespējas, sākot no bankām, kas vienkārši pieņem naudu par fiksētu procentu un tālāk to izdod kredītos vai investē finanšu tirgos, mēģinot nopelnīt, un beidzot ar investīciju fondiem, kas paņem naudu no cilvēkiem un investē to tālāk, vienkārši paņemot komisiju par naudas pārvaldīšanu.

  • Ko zvans nozīmē binārām opcijām
  • Nauda pelna padomus
  • Tirdzniecība ekonomikas kalendārā ar binārām opcijām
  • Kā ienesīgi un droši ieguldīt eiro — Santa

Tātad galvenais secinājums ir, ka tās divas lietas ir absolūti jāatdala viena no otras, un tad tā sistēma būs krietni drošāka. Jo tiem, kas negrib riskēt, tāda iespēja arī tiks dota.

Dažādi veidi, kā nopelnīt naudu

Bez valsts resursu iesaistīšanas. Un tas būs drošāk arī tādā ziņā, ka, ja ir tādi spēles noteikumi, tad tās drošās organizācijas, protams, nekādus riskus arī neuzņemsies. RL: Šis modelis paredz, ka abas funkcijas ir institucionāli nošķirtas. Idelsons: Jā, tieši tā, tās nevar būt vienas grupas sastāvdaļas.

Svarīga informācija