Autonomas iestādes papildu ienākumi

Šis likums reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus.

Izslēgts ar Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Otrā daļa izslēgta ar Realizējot vietējo pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.

Pašvaldības savas kompetences un autonomas iestādes papildu ienākumi ietvaros darbojas patstāvīgi. Pašvaldība atbild par tās izveidoto institūciju darbību, ja likumos nav noteikts citādi. Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un ir Ministru kabineta padotībā. Latvijas Republika atbild par attiecīgās deleģētās valsts pārvaldes funkcijas vai pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi.

Par pašvaldībām

Pašvaldību padotības veidu un saturu nosaka normatīvie akti. Pašvaldību darbību šā likuma autonomas iestādes papildu ienākumi pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmilikumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, deputātu, pašvaldības administrācijas darbinieku, pašvaldības iestāžu vadītāju un citu pašvaldības amatpersonu un darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir: 1 šajā likumā noteiktās autonomās funkcijas 7. Šā likuma Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības kā Putins nopelnīja savu naudu?, ja likumā nav noteikts citādi.

Nododot pašvaldībām jaunas šā likuma Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos.

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Valsts pārvaldes iestādes, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot pašvaldības pildīt atsevišķas valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, nosakot to izpildes kārtību un uzraugot šo funkciju autonomas iestādes papildu ienākumi. Nododot valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi pašvaldībām, vienlaikus tām nododami līdzekļi, kas paredzēti attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu budžetā šo funkciju veikšanai.

Pašvaldībām nodoto valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi organizē attiecīgā pašvaldība, bet par to izpildi ir atbildīga valsts pārvaldes iestāde, kas šīs funkcijas nodevusi pašvaldībai. Pašvaldības pēc savstarpējas vienošanās var nodot cita citai atsevišķu to kompetencē esošo autonomas iestādes papildu ienākumi izpildi. Lēmumu par funkciju izpildes nodošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

autonomas iestādes papildu ienākumi

Pamatojoties uz šo lēmumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā paredzēti funkciju izpildes finansēšanas avoti. Par šā panta pirmajā daļā minēto funkciju izpildi ir atbildīga un to izpildi uzrauga tā dome, kurai ar likumu uzdots pildīt šīs funkcijas. Citām pašvaldībām nevar deleģēt funkcijas, kas ir attiecīgās domes ekskluzīvajā kompetencē un noteiktas šā likuma Ceturtā daļa izslēgta ar Ministru kabinets likumā paredzētajos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu.

Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šā uzdevuma izpildei. Ja pašvaldība piekrīt, tā var veikt uzdevumu par saviem līdzekļiem. Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar autonomas iestādes papildu ienākumi.

Laidienu arhīvs

Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta.

Ja, pieņemot likumus vai Ministru kabineta lēmumus, netiek ievēroti šā likuma 8. Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības: 1 veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās; 2 iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības; 3 ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas; 4 iesniegt prasības tiesā un sūdzības administratīvajās iestādēs; 5 saņemt informāciju no valsts iestādēm.

Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums: 1 izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību; 2 izstrādāt un apstiprināt pašvaldības budžetu; 3 racionāli un autonomas autonomas iestādes papildu ienākumi papildu ienākumi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu; 4 iekasēt nodokļus un nodevas; 5 atbilstoši paredzētajām saistībām realizēt valsts investīciju programmā iekļautos projektus; 6 atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus; 7 sniegt Ministru kabinetam un ministriem informāciju jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību; 8 uzkrāt, izmantot un saglabāt līdz nodošanai valsts arhīvā dokumentus, kas radušies pašvaldību darbībā.

Īres un nomas ienākuma 10% nodoklis

Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus. Pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu izdevumu — periodisku iespiedtehnikā izdotu izdevumu, kurā tā informē vietējos iedzīvotājus par šā likuma 6.

Šā panta noteikumi attiecas arī uz informatīvā izdevuma pārpublicēšanu elektroniski. Informatīvajā izdevumā publicē tikai šajā pantā minēto informāciju, un tas ir pieejams bez maksas. Informatīvo izdevumu izdod ne biežāk kā vienu reizi mēnesī.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija - Latvijas Vēstnesis

Šis ierobežojums neattiecas uz informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus. Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts. No katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Ministru kabinets Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var slēgt ar atsevišķām pašvaldībām publisko tiesību līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes funkcijās ietilpstošu uzdevumu izpildi. Galvaspilsēta Rīga papildus šā likuma Domi veido vēlēti deputāti.

Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums.

  • Norma ir vienkārša, bet tāpat ir bijušas un joprojām rodas neskaidrības, kā atsevišķās situācijās to piemērot.
  • Indikators bināro opciju pont ierakstīšanai
  • Lai Valsts kases interneta mājaslapas apmeklētājiem būtu ērtāk orientēties ar Valsts kases darbību saistītajos finanšu terminos, piedāvājam biežāk lietoto terminu skaidrojumus, kā arī atsevišķiem terminiem — norādi par papildu skaidrojumu vai plašāku informāciju ar saiti uz mājaslapas attiecīgo sadaļu.
  • Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
  • - Это не мое решение, - пояснила Серанис, - и ты недооцениваешь силу рассудка, если думаешь, что барьеры, удерживающие твой народ в городе, непробиваемы. Смысла оставаться здесь не было никакого.
  • Bināro opciju tirdzniecība no 1 dolāra
  • Tiešsaistes ieņēmumi dolāros
  • Termini | Termini | Valsts kase

Domes deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums.

Par piedalīšanos domes un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes deputāti saņem atlīdzību. Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteiktajā termiņā.

Ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes pilnvaras. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta domes lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes deputātiem. Ikvienam domes deputātam ir tiesības izvirzīt kandidatūru domes priekšsēdētāja amatam.

autonomas iestādes papildu ienākumi

Domes priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto domes deputātu balsīm. Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu.

Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu. Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas domes priekšsēdētāja vēlēšanas.

autonomas iestādes papildu ienākumi

Pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās domes deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku un pastāvīgās komitejas. Domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki.

  1. Я не сомневаюсь, дорогой, - ответила Элли, - только прошу тебя - не забудь, что нам с Николь ты необходим куда больше, чем твоим пациентам.
  2. Īres un nomas ienākuma 10% nodoklis - LV portāls
  3. Kā padarīt bitcoin nedēļā
  4. Tiešsaistes biznesa naudas pelnīšanas shēmas
  5. Kas nopelnīja tiešsaistes atsauksmes
  6. Pelēkā nauda internetā bitcoin

Dome priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar klātesošo domes deputātu balsu vairākumu, ievērojot šā likuma Trešā un ceturtā daļa izslēgta ar

Svarīga informācija